toms taukulis: Archive

5 tags

Apr 29th

4 tags

Apr 29th

1 note

5 tags

vilki

Viens vilks otru vilku vilka… Ratos bija viens liels caurums, pa kuru zibin-zibēja smilšains lauku ceļš ar sīkiem akmentiņiem, kuri ik pa brīdim ar kaķenes ātruma šāvienu aizpirda pa malām, sadurdamies ar koka ripuļiem. „Cik svaigs gaiss šodien,” nodomāja vilks. Tā nu tie trīs kratījās – rati, vilks un vilks. Pa kādam kokam, pa kādam krūmam, pa kādai lapsai… Bet nebija laika izklaidēm....

Mar 21st

5 tags

paceļas

tas ir kā bērnībā, kad jāņerkst par tikko nomainītu gultas veļu un pirmo nakti guļot starp to tā nedaudz kož, liekas cieta un ilgi neļauj aizmigt, pat ja puikas dzīvītē ir bijusi grūta diena. bet tad, mostoties lēnām no rīta, pa miegiem, vairs nejūt neko, jo vairs nestrādā prāts un tā īsti nestrādā arī sajūtas. darbojas tikai un vienīgi miegs jeb ārēja miera, bet iekšējas putras stāvoklis. arī...

Mar 18th

1 note

4 tags

liesa

ir pagājis labs laiks, kopš pēdējo reizi tev nosmēlu nost putekļus. varbūt baidījos, ka tos saelpošos un par sevi sāks likt manīt astma. tad vispār vairs paelpot nevarētu. turpretī es saņēmos un vienā rāvienā nošņācu visu, kas bija aizķēries uz manas plaukstas. varu apzvērēt, blakus ščebīgumam pat asariņa notecēja. viena tulīga un mulīga sāļu pildīta lāse. ir trīs minūtes, nu jau četras, pēc tam...

Mar 4th

3 notes

4 tags

piles

man bij’ reiz grāmata priekš tevis, tevis mans draugs bet tie kas zina, tie zina un sauks, ka labāk ir lasīt pie sevis vientuļā salā es paslēpšos, aizkaru nav un vienā rītā, kad visapkārt šauj, ļaušu, lai notiek posts deguns pil, pil pil, pil, pil, pil, pil… 4JVNC28VE693

Jan 15th

1 note

4 tags

Watch

a clip from ĻAUJIET IET

Jan 7th

3 notes

1 tag

2K8

kamēr dienu sloksnes kust aizvien grūtāk paliek (ne)just un nezinu vai turpināt; kamēr laika bumba pīkst viss padarītais vien dziļāk slīkst un nezinu vai glābt.

Dec 30th

8 tags

Nov 10th

1 note

7 tags

Nov 10th

5 notes

4 tags

ziema

kas varēja tikt zaudēts, mani vairs neuztrauc, kas varēja tikt zaudēts, neuztrauc vairs mani. kamolīts paņēma vienu adatu un grūda to sienā. tā salūza uzreiz. kārtā nākamajai – šoreiz to spieda maigāk, bet arī tā neizturēja grūšanu un lūza. ar katru nākamo tas pats – neveiksme pēc neveiksmes līdz tās pārtapa par bezgalību, kurai, iespējams, bija lemts turpināties mūžīgi. redze pret pasauli ar...

Nov 1st

1 note

4 tags

rati

Pustumsa uz riteņiem, pa gaismai gar sāniem un visapkārt citu gausā elpošana. Viņi iekāpj pa aizmugurējām durvīm. Viņš viņu ieceļ krēslā kā mazu bērnu, pēc tam piesien ratus pie roktura. Īsi mati, ausī pašdurts caurums, kuru pilda sidraba riņķis – neīsts. Viņas ķīmiski sarkanos matus redzu vien loga atspīdumā man pa kreisi un tik uz mirkli ārpus pavīd spēcīga roka, kas noliek sevi aiz tiem. Es...

Oct 27th

6 tags

viņi čurāja vienā dušā (otrā daļa)

Klimst. Klimst. Klimst. Klimst. Klimst. Tumsa. Gaisma pamodās ar sāpošu galvu un nobrāztiem pirkstu galiem. Tie ļoti sūrstēja. Visapkārt pilnīgs melnums. Pēdējais, ko viņa spēja izburtot no sava nogurušā prāta dziļumiem bija vienīgi tas, ka viņa atrodoties dušā. Un mutē tikko tika sajusta želejas garša. Kaut kas no visa – kivi, banāni, zemenes… Iedomājoties par zemenēm tirpas pārskrēja pār...

Sep 29th

1 note

3 tags

sūdens

„Pacelsim glāzes par mutautiņos pūtējiem. Pacelsim glāzes arī par mutautiņu mazgātājiem, rotātājiem, gludinātājiem un ražotājiem. Manas rīkles glumšķis būs veltīts tieši jums, mani mīļie. Mani mīļie, ak, mīļie. MĪĻIE!” Viņš nošķaudījās, pielikdams mutei priekšā labo plaukstu. Pēc labpatikā izdota vaida, skatiens pavērās plaukstā, kurā nu jau atradās kas glums un nepatīkams. Viņš pasmaidīja, tad...

Sep 22nd

3 notes

2 tags

Sep 4th

3 notes

Aug 16th

3 tags

Jul 24th

1 note

Jul 24th

5 tags

koridors

Sēžu viens, man blakus tikai koridors. Un atkal man jāsveic Jūs, jel, pamestie. Tie, kas koridoram galā, jo redz aizmirsās iebūvēt durvis sānos, kur šīs smagās miesas sagrūst. Dzirdu tik jūsu klaigas, bet tās tādas siltas un mīkstas… Tā nu jāprāto, kas šo koridoru būvējis – vai kāds lamzaks, kuram nav bijis ko darīt, vai varbūt pats debesu tēvs, kuram atkal sagribējies uzsākt kādu tematisku...

Jun 28th

1 note

5 tags

Watch

skops / scope

Jun 20th

5 tags

viņi čurāja vienā dušā (pirmā daļa)

Zibsnis. Zibsnis. Zibsnis. Zibsnis. Zibsnis. Tumsa. Noplucis autobuss iebrauca tunelī. Tajā bija tikai viens pasažieris – kāda jauna meitene bez sejas. Tas tāpēc, ka viņa guļot to bija paslēpusi sava džempera piedurknēs. Salona lampas nestrādāja, tāpēc tas viss, ieskaitot meiteni, tapa ieskauts tumsā. Bet uz cik ilgu laiku? „Celies!” norūca kāda balss. Meitene pamodās. Kāda neglīta roka bakstīja...

Jun 12th

1 note

5 tags

simtiem tūkstoši lampiņu

Simtiem tūkstoši degošu lampiņu lēnām laidās lejā no debesīm. Tanī brīdī es gulēju rudzu lauka vidū. Man uz deguna bija lauku gliemezis, kuru tur uzliku tāpat vien, lai kāds nesamīda. Tikai nedaudz pabāzis savu glumo galvu, tas nekustējās, it kā ļaudams man lemt viņējā likteni. Man mutē tāda paskāba garša. Tas no zemenēm, kuras šodien tā kārtīgi nogaršoju dārzā, tepat netālu. Biju aizmirsis, cik...

Jun 12th

1 note

5 tags

May 31st

1 note

3 tags

Watch

PILSĒTAS ZĒNS

May 6th

1 note

4 tags

Watch

ĻAUJIET IET (teaser #3)

Apr 22nd

5 tags

Watch

‘the collector’ - somewhat a collage-type-of narrated animation

Apr 12th

2 notes

2 tags

Apr 4th

1 note

4 tags

Watch

ĻAUJIET IET otrais tīzeris

Jan 30th

5 tags

Zobu pasta

Man gribējās ēst. Es atceros to dienu, kad pirms pāris gadiem pirmoreiz pagaršoju ikrus. Kad tos noslaucīju no putekļiem un netīrumiem, manā plaukstā bija tādas mazas, sārtas bumbiņas. Kādam ciema kungam noteikti arī ap to laiku pirmo reiz tos nogaršoja un laikam, ka nepatika. Tādēļ viņš man dāvāja šo iespēju. Arī man ikri negaršoja, ar to kungu mums laikam kas kopīgs. Varbūt tie ikri bija veci....

Dec 19th

1 note

4 tags